27. februārī Rēzeknē notika diskusija “Es un sabiedrība”, kas pulcēja jauniešus, organizāciju pārstāvjus, jaunatnes jomas speciālistus un brīvprātīgos, lai kopīgi analizētu brīvprātīgā darba nozīmi, iespējas un izaicinājumus. Pasākums norisinājās Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” telpās un jau no paša sākuma tika definēts ne tikai kā diskusija, bet kā ideju darbnīca ar mērķi pilnveidot brīvprātīgā darba sistēmu pilsētā.
Atklāšanas daļā moderatore Iveta Graudiņa aicināja dalībniekus reflektēt par savu pieredzi: kurš jau ir bijis brīvprātīgais, kurš vēl tikai apsver iespēju iesaistīties, bet kurš nav uzdrošinājies spert pirmo soli. Šī vienkāršā aktivitāte atklāja būtisku tendenci – interese jauniešiem ir, taču bieži trūkst informācijas, drošības sajūtas un pārliecības par to, ka viņi organizācijās patiešām ir gaidīti.
Dzīvajā paneļdiskusijā ar pieredzi dalījās vairāku organizāciju pārstāvji. Valsts probācijas dienests Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības sabiedrības līdzdalības koordinators Raitis Šembelis uzsvēra, ka sabiedrības iesaiste stiprina uzticēšanos un veido ciešāku sadarbību starp institūcijām un iedzīvotājiem. “AFS Latvia” brīvprātīgās Nino Okroadze un Mariam Shohdy sniedza starptautisku skatījumu, daloties pieredzē par brīvprātīgo darbu un jauniešu programmām ārvalstīs, apliecinot, ka iesaiste paver plašākas iespējas personīgajai un profesionālajai izaugsmei. Par projektu iespējām un pilsonisko līdzdalību stāstīja Dace Deksne no “European Association “World-Our Home””. Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes padomes loceklis Niks Ričards Odiņš uzsvēra, ka brīvprātīgais darbs jauniešiem ir iespēja attīstīt līderības prasmes, uzņemties atbildību un atbalstīt vienam otru. Rēzeknes valstspilsētas Jauniešu domes priekšsēdētājs Armands Klapins un domes biedri Kristiāna Parisa Šķēle-Brokāne un Nikita Mihailovs akcentēja jauniešu iesaisti pilsētas pasākumos un nepieciešamību dot jauniešiem reālu iespēju ietekmēt notiekošo.
Diskusijas gaitā tika analizētas vairākas būtiskas tēmas: cik lielā mērā jaunieši iesaistās organizācijās, vai iespējams sākt bez iepriekšējas pieredzes, kas jauniešus visbiežāk attur no iesaistīšanās un kādas barjeras pastāv pirmajā brīvprātīgā darba pieredzē. Īpaši nozīmīga bija jauniešu balss sadaļa, kur izskanēja atziņa, ka lielākais šķērslis bieži ir neziņa un bailes, vai es būšu pietiekami labs, vai mani pieņems, vai spēšu apvienot brīvprātīgo darbu ar mācībām? Organizāciju pārstāvji apliecināja, ka motivācija un vēlme iesaistīties ir svarīgāka par pieredzi un ka jaunieši organizācijās ir gaidīti arī tad, ja viņi tikai sāk savu ceļu.
Praktiskajā darba grupu daļā dalībnieki meklēja konkrētus risinājumus piecās jomās: informācijas pieejamība, iesaistes process, brīvprātīgā darba novērtēšana, šķēršļu mazināšana un jauniešu iniciatīvu attīstīšana. Kā viena no būtiskākajām idejām tika izvirzīta nepieciešamība izveidot vienotu, viegli saprotamu platformu, kur būtu apkopotas visas brīvprātīgā darba iespējas pilsētā. Tāpat tika apspriesta brīvprātīgā darba uzskaites un atzinības sistēmas izveide, piemēram, digitāla reģistrācija, sertifikāti vai citi apliecinājumi, kas palīdzētu jauniešiem dokumentēt savu pieredzi un izmantot to nākotnē.
Diskusija “Es un sabiedrība” notika laikā, kad arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta brīvprātīgā darba nozīmei sabiedrības attīstībā, īpaši ņemot vērā, ka 2026. gads ir pasludināts par Starptautisko brīvprātīgo gadu ilgtspējīgai attīstībai. Pasākuma noslēgumā tika uzsvērts, ka brīvprātīgais darbs nav tikai palīdzība citiem, tas ir ieguldījums sevī, savā pilsētā un sabiedrībā kopumā. Diskusija apliecināja, ka Rēzeknē ir gan aktīvi jaunieši, gan organizācijas, kas ir gatavas sadarboties, un nākamais solis ir kopīgi īstenot izstrādātās idejas praksē.
Kā jau ziņots iepriekš, šogad Rēzekne ar lepnumu nes titulu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2026”, visas aktivitātes tiek īstenotas ar Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmā 2025.-2027. gadam apstiprināto valsts budžeta finansējumu un ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansējumu.
