Aizvadītajā mācību gadā 77,3% skolēnu mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmantoja informācijas meklēšanai, bet vairāk nekā puse jeb 68,7% teksta uzlabošanai un 57,2% – zināšanu pārbaudei. Nedaudz mazāk jeb 42,6% jauniešu MI rīkus izmantoja teksta tulkošanai, savukārt 43,8% – prezentāciju veidošanai, liecina “IT Izglītības fonda” veiktā aptauja, kurā piedalījās 2046 skolēni no Rīgas un Pierīgas skolām.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 33,9% jauniešu MI rīkus izmantoja programmēšanai, nedaudz mazāk jeb 21% – attēlu un video radīšanai, bet 12,4% tos izmantoja citiem mērķiem vai neizmantoja vispār. Zīmīgi, ka lielākā daļa jeb 80,1% jauniešu MI risinājumus izmēģināja un izmantoja pēc pašu iniciatīvas. Tāpat nozīmīga daļa – 25,9% jeb 531 skolēns – atzina, ka šo tehnoloģisko risinājumu izmantoja pēc vienaudžu ieteikumiem. Savukārt tikai 7,7% jauniešu atzina, ka MI aicināja izmantot skolotāji, bet 3,9% – viņu vecāki.
“MI izmantošana mācību procesā vienmēr ir diskusiju vērts jautājums, tomēr, vērtējot skolēnu aptaujas datus, redzam, ka skolēni jau aktīvi izmanto MI rīkus dažādiem mērķiem. Tikai neliela daļa skolēnu atzina, ka MI rīkus izmantoja pēc skolotāju ieteikuma vai skolā ir pārrunāta MI lietošana, līdz ar to skolotājiem jādomā, kā skolēnu vidū veicināt atbildīgu MI rīku izmantošanu,” skaidro “IT Izglītības fonda” vadītāja Anda Priedīte.
Tas apliecina, ka tehnoloģijas jau ir kļuvušas par neatņemamu skolēnu ikdienas daļu, tāpēc nākamais solis ir ne vien tās izmantot, bet arī tās izprast. Tas ir īpaši nozīmīgi laikā, kad 9. un 12. klašu skolēniem jāpieņem lēmumi par savu turpmāko mācību un studiju virzienu. Lai arī ir dažādas prognozes par datorzinātņu, tostarp programmēšanas, lomu MI laikmetā, sagaidāms, ka programmēšana no šauras profesionālas prasmes kļūs par vispārēju pratību – līdzīgi kā prasme rakstīt, analizēt informāciju vai lietot datoru, norāda A. Priedīte. Tāpēc viņa aicina skolēnus nebaidīties izvēlēties datorzinātņu virzienus gan vidusskolā, gan augstskolā.
“Programmēšanas apguve kļūst nozīmīgāka, nevis tāpēc, lai visi kļūtu par programmētājiem, bet gan tāpēc, lai cilvēki saprastu digitālo pasauli, kurā viņi dzīvo. Mūsdienās programmēšanas apguve māca daudz vairāk nekā tikai rakstīt kodu. Tā māca loģisko domāšanu, problēmu sadalīšanu mazākos uzdevumos, kļūdu analīzi un pacietību. Tā attīsta prasmi formulēt precīzus norādījumus un kritiski izvērtēt rezultātu. Tieši šīs prasmes kļūst īpaši svarīgas laikā, kad MI spēj radīt ļoti pārliecinošas, bet ne vienmēr pareizas atbildes. Cilvēks, kurš nesaprot programmēšanas pamatus, bieži vien nespēj novērtēt, vai MI radītais risinājums ir kvalitatīvs, darbojas tieši tā, kā tas ir paredzēts, un vai tas ir drošs,” turpināja A.Priedīte.
MI var palīdzēt uzrakstīt kodu, taču cilvēkam joprojām jāspēj formulēt vajadzības, jāsaprot sistēmu darbība, jāizvērtē riski, jāpieņem lēmumi un jāpamana, kad MI ir pieļāvis kļūdas. Tie skolēni, kuri šodien mācās programmēšanu, nekļūs tikai par koda rakstītājiem. Viņi kļūs par cilvēkiem, kuri saprot digitālās sistēmas un prot tās izmantot savā darbā neatkarīgi no izvēlētās profesijas. Tieši tāpēc nākotnē šādas prasmes būs nepieciešamas arvien plašākam cilvēku lokam.