20.jūnijā sarunu festivālā LAMPA, sadarbībā ar British Council Latvia, notika diskusija “Izglītība un kultūra – kopienas spēks pārmaiņām”. Reģionu skatuvē, supervizores, mentores un izglītības ekspertes Ingas Pāvulas vadībā, tika meklētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem:
- Kā iedzīvināt pārmaiņas savā pagalmā vai apkaimē?
- Kāda ir sadarbības nozīme starp kultūras un izglītības iestādēm un vietējām kopienām?
- Kas palīdz kopienu iniciatīvām būt dzīvotspējīgām ilgtermiņā?
British Council Latvia vadītāja Zane Matesoviča sarunā uzsvēra, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem iniciatīvu ilgtspējai ir uzticēšanās. Paļaušanās uz projektu īstenotājiem ir izšķiroša, lai atbalsts neradītu nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus un palīdzētu virzīt pārmaiņas uz priekšu.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Linda Gevaļa atgādināja, ka katra cilvēka pamatvajadzība ir piederība – ne tikai konkrētai vietai, bet arī cilvēkiem, idejām un kopīgam virzienam. Viņa uzsvēra, ka izglītība un kultūra nav tikai sistēmas vai iestādes – tās ir tilti, kas savieno paaudzes, pieredzes un cilvēkus, veicinot sabiedrības izaugsmi. Rēzeknes Izglītības pārvalde aktīvi iesaistījās British Council piedāvātajos pilotprojektos, kuru mērķis bija stiprināt gan valodu apguvi, gan kultūrizglītības pieejamību pirmsskolās. L.Gevaļa dalījās ar vērtīgu pieredzi par šo projektu norisi un ietekmi.
Daugavpils Ķīmijas apkaimes pirmsskolas vadītāja un iniciatīvas “Darbīgās kopienas Latgalē” dalībniece Arvita Jukša uzsvēra, ka mūsdienīga izglītības iestāde nevar pastāvēt atrauti no savas kopienas. Sadarbība ar vietējo sabiedrību paplašina bērnu mācību pieredzi, veicina sabiedrības izglītošanu un stiprina pilsonisko līdzdalību, nododot zināšanas un vērtības nākamajām paaudzēm. A. Jukša dalījās ar konkrētiem piemēriem, kā tiek veicināta cieša sadarbība ar audzēkņu ģimenēm un apkaimes iedzīvotājiem.
Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne uzskata, ka bibliotēka var un tai jābūt aktīvam spēlētājam kopienas noturības stiprināšanā. Viņa atzina, ka arī mūsdienās vietas identitātes jautājumi ir īpaši svarīgi, jo īpaši darbā ar neviendabīgām kopienām. Baiba Īvāne dalījās pieredzē par līdzdalību projektā “Zenit stāsti”, kas veicinājis piederības sajūtas un vietējās vēstures izpratnes stiprināšanu.
Diskusija spilgti parādīja, ka kultūra un izglītība nav vienkārši institūcijas vai formāli jēdzieni – tās ir dzīvas, dinamiskas platformas, kas veido tiltus starp cilvēkiem, paaudzēm un pieredzēm. Uzticēšanās, sadarbība un piederības sajūta – tie bija sarunas atslēgvārdi, kas caurvija dalībnieku stāstus. Tieši šie elementi palīdz kopienām augt, noturēties un virzīt pārmaiņas, sākot ar savu pagalmu, apkaimi vai iestādi. Sarunu festivāls LAMPA vēlreiz apliecināja: stipras kopienas veidojas tur, kur cilvēki sadodas rokās un tic, ka kopā var ietekmēt nākotni.